Latvijas Akadēmisko Bibliotēku Asociācija (turpmāk – LATABA) 2022. gada 20. oktobrī aicināja interesentus piedalīties LATABA organizētajā tīmekļseminārā “Akadēmiskā bibliotēka – palīgs zinātniskās pētniecības procesā”. Tīmekļseminārs notika ZOOM platformā latviešu un angļu valodā, divās daļās un tajā piedalījās 86 interesenti.
Pirmās semināra daļas moderators Jānis Kreicbergs iepazīstināja klausītājus ar katru lektoru.
Edvards Francis Kuks, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts, informēja par paveikto un aktuālo Latvijas atvērtās zinātnes stratēģijā 2021. – 2027. gadam. Lektors iepazīstināja ar atvērtās zinātnes sniegtajiem ieguvumiem, FAIR pētniecības datiem, datu pārvaldības plānu izveidošanu, atvērto zinātni un autortiesībām, vienotā pakalpojuma centra (VPC) dibināšanu (2022. marts). Savas lekcijas otrajā daļā E.F. Kuks iepazīstināja ar pasākumu plānu Latvijas atvērtās zinātnes stratēģijai, detalizēti izskaidroja līdz šim paveikto, kā arī informēja ar plānotajiem pasākumiem.
Agnese Pašāne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB) Kompetenču attīstības centra (turpmāk – KAC) vadītāja, iepazīstināja ar LNB un LATABA īstenoto sadarbības projektu akadēmisko bibliotēku profesionālajai pilnveidei. Projektā darbojās un apjomīgu darbu veica kolēģi no 6 akadēmiskajām bibliotēkām un LU Sociālo Zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Holma.
Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Ķīmijas fakultātes pētnieks Eduards Baķis apskatīja jautājumus par zinātnieka kompetencēm zinātnes komunikācijas un snieguma vērtēšanas kontekstā. Pētnieks dalījās savā pieredzē par saskarsmi ar bibliotēkām, kā arī izteica jauno zinātnieku vēlmes par sagaidāmajiem pakalpojumiem no bibliotēkām.
Elza Vecpuise, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās darbības koordinācijas un informācijas nodaļas, datu analītiķe, bibliometre aplūkoja jautājumus par zinātniskās darbības snieguma vērtēšanas aspektiem. Lektore izskaidroja terminu “bibliometrija”, tā svarīgumu, vajadzības, pielietošanu publikāciju analīzē, kā arī pastāstīja par dažādām vērtēšanas/ mērīšanas iespējām.
Semināra otrajā daļā tika pārrunāti atvērtās zinātnes un krīzes vadības jautājumi bibliotekārajā praksē. Šī daļas moderatore bija Līga Krūmiņa, kura iepazīstināja ar saviem lektoriem.
Lektore Biljana Kosanovic, Belgradas Universitātes Zinātnes un studiju IT atbalsta departamenta vadītāja, Open AIRE Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta pārstāve Serbijā iepazīstināja ar zinātniskā raksta apstrādes izmaksām, to risināšanas iespējām Serbijā.
Gita Rozenberga, LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre, LibOCS projekta vadītāja Latvijā iepazīstināja ar ERASMUS+ projektu “LibOCS” amatierzinātnei: pētnieku, iedzīvotāju un bibliotēku sadarbības veicinātājs, tā mērķi, sadarbības partneriem, izskaidroja terminu “sabiedriskā zinātne”, iemeslus, kāpēc organizācijām un pētniekiem iesaistīt amatierpētniekus savos projektos un aktivitātēs. Pastāstīja par diviem projekta ietvaros īstenotajiem pētījumiem “Iedzīvotāju līdzdalības virzītāji un šķēršļi atvērtajā zinātnē universitāšu bibliotēku loma Baltijā” un “Akadēmisko bibliotēku transformatīvā loma sabiedriskai zinātnei un atvērtai zinātnei Baltijas valstīs “.
Jānis Kreicbergs, LNB Digitālās attīstības departamenta Atvērtās zinātnes atbalsta vadītājs, informēja par atvērtās zinātnes pieredzi Zviedrijā un Somijā. Lektors iepazīstināja ar atvērtās zinātnes procesu ieviešanu un veicināšanu, izaicinājumiem, kas saistās ar atvērto zinātni.
Semināra noslēgumā Vitālijs Šlendins, NBS atvaļināts majors, apskatīja civiliedzīvotāju rīcību krīzes un kara laikā. Lektors informēja par bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kā arī skaidroja civiliedzīvotāju rīcību ķīmisko un radioaktīvo vielu noplūdes gadījumā. Lektors iepazīstināja ar aizsardzības līdzekļiem, patvertņu atrašanās vietām, informēja par durvju pozīcijām kara konflikta gadījumā.
Saite uz semināra ierakstu Zoom vidē un pieejamām lektoru prezentācijām pieejama Resursu sadaļā.
